JAUNUMI
IZSTĀDES PROGRAMMA ARHĪVS MĀKSLINIEKI
MĀKSLA 20.gs MĀKSLA
PROJEKTI GADA TIRGI PAR MUMS E-PASTS

grupa PASAULES ČEMPIONI
GIJA ABRAMIŠVILI, KONSTANTĪNS LATIŠEVS, BORISS MATROSOVS, KONSTANTĪNS ZVEZDOČJOTOVS

18.03.2010. - 15.05.2010.

 Krievu XX gs. 80.-90.gadu laikmetīgās mākslas autoru grupas darbi no privātkolekcijas
 
Izstādes kuratore – Inese Riņķe

Nonkonformistu grupas ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni” dalībnieku - GIJA ABRAMIŠVILI, KONSTANTĪNS LATIŠEVS, KONSTANTĪNS ZVEZDOČJOTOVS, BORISS MATROSOV - izstāde no 80.g./90.g. darbiem ir mēģinājums sniegt latviešu skatītājiem ieskatu maz zināmā krievu laikmetīgās mākslas perioda savdabībā un iepazīstināt skatītājus ar pasaulē labi zināmo „krievu stilu” glezniecībā, izmantojot četru autoru mākslas paraugus. Šī savdabība - humors, pašironija, groteskie tēli, situāciju komēdiju sižeti un absurdie teksti no bezgalīgiem padomju dzīves reāliju krājumiem. Grupas ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni” dalībnieku māksla nav zaudējusi savu nozīmi. Viņi visi turpina spēlēt svarīgu lomu krievu laikmetīgās mākslas kontekstā. Visi ir aktīvi izstāžu dzīves dalībnieki arī šodien, bez viņu klātbūtnes grūti iedomāties nopietnu krievu laikmetīgās mākslas izstādi ārzemēs vai starptautiskās skatēs. Dažādos gados autori pārstāvēja Krieviju Nacionālajā paviljonā Venēcijas Biennālēs.
Čempioni bija aizrauti ar akcionismu un demonstrēja tīši huligāniskas izpausmes, piemēram, publiski kāvās, bāza galvas karstos kāpostu zupas katlos utt. Kopā ar mākslinieku Andreju Monastirski un literātu un mākslinieku Dmitriju Prigovu realizēja projektu „PELĒKĀ JŪRA”. Šis grandiozais pasākums ar Ģeodēzijas dienestu informēšanu bija panākts ļoti lakoniskiem līdzekļiem – viens no dalībniekiem bija atvedis ūdens pudeli no Melnās jūras, otrs no Baltās. To saturu publiski sajaucot tika panākts vajadzīgais efekts.
Grupas Чемпионы мира / Pasaules čempioni  idejiskais tēvs un dibinātājs ir krievu laikmetīgās mākslas klasiķis un pirmā lieluma zvaigzne KONSTANTĪNS ZVEZDOČJOTOVS (1958) (patlaban piecdesmit vienu gadu vecā K. Zvezdočjotova izstāde ar izaicinošu nosaukumu ”НЕ ВЫДЕРЖАЛ”/ ”Neizturēju” noris Maskavas laikmetīgas mākslas Zuraba Cereteli dibinātā muzejā Jermalajevskij šķērsielā. Savus darbu autors eksponē muzejā četros stāvos, no kuriem trīs stāvi ir piepildīti ar absolūti jauniem darbiem, ceturtajā iekārtota retrospektīva.) Zvedočjotovs, kas tiek uzskatīts par vienu no asprātīgākajiem un gudrākiem Maskavas artscēnas dalībniekiem iesāka grupas ”Мухомор” /”Mušmire” sastāvā 70. gados, kas bija nedaudz anarhistiska alternatīva laikabiedru konceptuālistu nopietnībai.
Grupas performances, glezniecība un pat mūzika ātri iekļuva kulta parādību rangā. Pēc atgriešanās no piespiedu iesaukšanas padomju armijā mākslinieks dibināja grupu ar bezkaunīgu nosaukumu – ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni”. Un sāka attīstīt postmodernā garā glezniecību. Par viņa nozīmīgākiem sasniegumiem 80. gadu izskaņā tiek uzskatīta gleznu sērija ”Пердо”/ „Perdo”. Gleznieciska antiutopija par tāda paša nosaukuma totalitāru valsti un tās galveno sakrālo simbolu - asiņaini sarkanu un cukursaldu arbūzu. 90. gados viņa efektīgākais projekts – intstalācija ”Артисты-метростроевцам”/ „Mākslinieki - metrobūvniekiem”. Tā izskatās kā mozaīka ar slavenās režisora Gaidaja (Гайдая) komēdijas varoņiem – Trus (Трус), Balbes (Балбес), Bivalij (Бывалый). Pēdējos gados viņa daiļrades neizsīkstošs avots – žurnāla ”Крокодил” / „Krokodils” ilustrācijas. Pats viņš mēdz sacīt: „ „Krokodils” ir maģisks kristāls, caur kuru var lūkoties uz visu pasauli. ”
Iesācis kā mākslinieks, kas absurdiskā garā attēloja padomju dzīves stereotipus, Zvedočjotovs ir viens no nedaudzajiem, kam ir izdevies noturēt un attīstīt savu stilu divdesmit gadu garumā.
KONSTANTĪNS LATIŠEVS (1966) - 2007. gada prestižās Kandinsky Prize nominants, 1989 gadā piedaloties leģendārajā izstādē ar nosaukumu „Rauschenbergs mums, mēs Rauschenbergam” (Pirmā Galerija,  Maskava, 1989) ir nodemonstrējis, ka metra stils viņu arī var saistīt. Viens darbs no šīs izstādes būs aplūkojams Rīgas Galerijā.
Vēlāk autora stils krasi transformējās. Konstantīns Latiševs pazīstams ar savām plakātu stilistiku imitējošām gleznām ar ironiskiem tekstiem.
Izstādē būs apskatāmas četras gleznas no Krimas sērijas. Ar Krimu grupu sasita arī zīmīgs notikums – savā bezjēdzībā izcila akcija, kas realizējās  Krimas klinšu kolektīvā mazgāšanā.
GIJA ABRAMIŠVILI (1966) izstādē reprezentēts ar diviem klasiskā socarta stilā veidotiem darbiem „Uz makšķerēšanu” un „Padomju savienības varonis”, kuros izmantota padomju režīma simbolika.
Ceturtais grupas dalībnieks BORISS MATROSOVS (1965) pazīstams ar melnā humora garā gleznotām kompozīcijām. Viņa uzmanību piesaistīja cita pasaules čempiona  MARADONAS slava. Izstādē apskatāma arī eksistenciālā garā gleznota kompozīcija „Pakārtā istabas interjera fragments”.
Visi grupas dalībnieki nepārprotami bija krasa opozīcija tā laika režīmam un sociālajām reālijām.

 

  
GIJA ABRAMIŠVILI. "Uz makšķerēšanu...". 1989.



GIJA ABRAMIŠVILI. Padomju savienības varonis. 1989.



KONSTANTĪNS LATIŠEVS. Zilie I. 1990.



KONSTANTĪNS LATIŠEVS. Zilie II. 1990.



KONSTANTĪNS LATIŠEVS. Balē Krimas iedegums I. 1990.



KONSTANTĪNS LATIŠEVS. Balē Krimas iedegums II. 1990.



KONSTANTĪNS LATIŠEVS. Kompozīcija. 1990.



BORISS MATROSOVS. Maradona. Pasaules čempioni. 1987.



BORISS MATROSOVS. Фрагмент интерьера комнаты повешенного./ Pakārtā istabas interjera fragments. 1989.



KONSTANTĪNS ZVEZDOČOTOVS. "Tagad visa naudiņa ir mūsu,dārgais!" maigi čukstēja viņa.... 1989.



KONSTANTĪNS ZVEZDOČOTOVS. Viss notika ļoti pēkšņi! To neviens negaidīja...pat Malahova. 1989.