Jaunākajā personālizstādē Līga Purmale ar pašizvēlēto nosaukumu „Tā
pati ainava” it kā ironiski „sertificē” savu jau izveidojušos un par
zīmolu tapušo individuālo rokrakstu.
Savu pirmo zvaigžņu stundu māksliniece piedzīvoja kopā ar Miervaldi
Poli 1974. gadā leģendārajā izstādē Poligrāfiķu klubā, kur pirmo reizi
Latvijā tika demonstrēts jauns mākslas stils – fotoreālisms.
Aktuālajai izstādei autore radījusi 17 jaunas lielformāta gleznas,
kuras demonstrēs pilsētas dzīves un klasiskās lauku ainavas
„portretējumus”.
Savā profesionālajā varēšanā Līgas Purmales jaunākās magoņu
kompozīcijas pārliecinoši konkurē ar amerikāņu fotoreālisma klasiķes un
zvaigznes Džordžijas O’Kīfas ( Georgija O’Keeffe ) darbiem.
Panorāmiskais Latvijas dabas skats „Tā pati ainava” devis
nosaukumu visai jaunajai ekspozīcijai. Galerijas 1. stāvā eksponētas
pulsējoši sarkanas ziedu ainavas un gleznainas Latvijas ainavas ar
„purmaliskām” miglām un smalku dabas noskaņu reprezentāciju, 2. stāvā -
apmeklētājus sagaida mūsdienu pilsētas ( Rīgas ) izspēlētas dzīves
ainas ar grafiti, transporta kustību, kafejnīcu apmeklētājiem
(priekšplānā Miervaldis Polis „Absinta dzērāji”),dejotājiem,
daiļslidotājiem un mūsdienu jauniešu raksturīgiem tipāžiem u.c.
Autores perfekcionisms un ārkārtīgi godprātīgā attieksme pret
mākslinieces profesiju, kā arī spēja nekļūdīgi atrast vērtīgus sižetu
ir tas, kas vienmēr valdzina un piesaista skatītājus. Līgas Purmales
laikmetam raksturīgās izstādes vienmēr ir pulcinājušas milzīgu
skatītāju skaitu. Latvijas Valsts Mākslas Muzejā izstādi ”Redzamā
pasaule” (2003.) apmeklēja 17 tūkstoši cilvēku.
Līgu Purmali (dz. 1948) pamatoti var uzskatīt par vienu no
fotoreālisma principu izveidotājiem latviešu glezniecībā. Savā daiļradē
māksliniece pievērsusies vairākām tēmām – panorāmiskiem pļavu un mežu
skatiem, ainavām ar miglu, atsevišķu detaļu tuvplāniem, arī pilsētas
dzīvei un tās ritmiem. Pēdējos gados mākslinieces tēlu pasaulē
uzplaiksnī vibrējošas dejotāju figūras pulsējošos sarkanos toņos. Visas
Līgas Purmales risinātās tēmas caurvij noskaņu meklējumi.
Māksliniecei
piemīt spēja transformēt realitāti, bagātinot to ar visdažādākajiem
efektiem. Gleznieciski smalkie dabas ainavu un pilsētas skatu
“portretējumi”, izsvērtās krāsu un gaismēnu kompozīcijas Līgu Purmali
raksturo kā vienu no spēcīgākajiem glezniecības meistariem. Lai gan
mākslinieces galvenā radošās darbības joma ir glezniecība, viņa
strādājusi arī grafikā un scenogrāfijā. Latvijas Nacionālajā operā Līga
Purmale veidojusi scenogrāfiju Pētera Čaikovska baletam “Gulbju ezers”
(2002) un Ādolfa Adāna baletam “Korsārs” (2003).
Darbi kolekcijās:
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Rīga / Latvija
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, Rīga / Latvija
Valsts Tretjakova galerija, Maskava / Krievija
Klāva Sīpoliņa fonds / Kanāda
Aināra Gulbja privātkolekcija
Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, Rugers University, Ņujorka / ASV
Vairāk informācijas sadaļā MĀKSLINIEKI – LĪGA PURMALE – CV//
