JAUNUMI
IZSTĀDES PROGRAMMA ARHĪVS MĀKSLINIEKI
MĀKSLA 20.gs MĀKSLA
PROJEKTI GADA TIRGI PAR MUMS E-PASTS

LATVIJAS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS STARPTAUTISKĀ ATZĪŠANA 1991. GADĀ.
Dokumentu oriģināli no Ārlietu ministrijas arhīva.

28.09.2006. - 07.10.2006.

Izstādi organizē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Izstāde Rīgas Galerijā apskatāma no 28.09.2006. - 07.10.2006.
Atklāšana ar ielūgumiem 27.09.2006. plkst. 15.30

Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", ko 1991. gada 21. augustā plkst. 13.10 pieņēma Augstākā Padome, deva politisku impulsu Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas sākumam. Ar šo aktu tika pasludināta pilnīga valsts neatkarība un atcelts Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto.

Konstitucionālais likums tika pieņemts steidzamības kārtā, neuzsākot debates, jo 21. augusta rītā Doma laukumā un Augstākās Padomes tiešā tuvumā izvietojās īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON) kaujinieki un manevrēja četri bruņutransportieri. Tā uzdarbojās Maskavā notiekošā PSRS valsts apvērsuma atbalstītāji Latvijā, pieprasot padomju totalitārā režīma atjaunošanu, ja vajadzīgs - bruņotā ceļā. Tomēr jau pēcpusdienā bruņutransportieri atstāja Vecrīgu. Drīz pēc tam kļuva zināms, ka pučs Maskavā nonācis strupceļā un izgāzies.

Ārlietu ministrija, izmantojot Latvijā praktiski vienīgo nebloķēto starptautisko sakaru - teleksa līniju, tūlīt, nekavējoties ne mirkli, izplatīja Konstitucionālā likuma tekstu. Sūtniecība Vašingtonā un tās vadītās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kas pastāvēja Rietumu zemēs kā Latvijas valsts institūcijas visus piecdesmit Latvijas okupācijas gadus, konstruktīvi sadarbojās ar Ārlietu ministriju, lai panāktu iespējami plašāku Latvijas publicitāti pasaulē, paātrinātu un vērstu plašumā mūsu valsts starptautiskās atzīšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas un nodibināšanas procesu.

No Konstitucionālā likuma pieņemšanas līdz 1991. gada beigām Latvijas neatkarības atjaunošanu un valstisko neatkarību atzina 92 valstis, ko apliecina 130 dokumenti.

Piecpadsmit gadus Ārlietu ministrijas arhīvs nodrošina šo vēsturisko dokumentāro liecību saglabāšanu. (Daži dokumenti atrodas Latvijas Republikas Saeimas arhīva un Latvijas Valsts arhīva fondos). Tie ir dekrēti, lēmumi, protokoli, vienošanās, memorandi, komunikē, paziņojumi presei, notas, vēstules u.c. oficiālo dokumentu veidi un paveidi.

Izstādē eksponētie dokumenti ir autentiski - tieši tāds 1991. gadā bija informācijas nesējs - papīrs, un tieši tādā veidā (ar pasta sūtījumu, pa faksu vai teleksu) tos saņēma Ārlietu ministrija, kur septiņos departamentos tolaik strādāja trīsdesmit trīs darbinieki.

Teksti ir angļu, krievu, franču, vācu, spāņu valodā. Arī arābu, farsu, laosiešu, ungāru u.c., kam pievienoti tulkojumi, galvenokārt angļu vai krievu valodā. Visi dokumenti tika pārtulkoti un latviešu valodā publicēti 1999. gadā izdotajā krājumā "Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918-1993".

Latvijas neatkarības atzīšanas dokumenti iedalāmi divās grupās:
Valstis, kas nekad neatzina Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS un uzskatīja, ka Latvijas valsts kopš 1921. gada ir turpinājusi pastāvēt de iure, atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Tā kā Latvijas valstiskums laika gaitā tika saglabāts, tad neatkarības atjaunošanas atzīšana nozīmēja rīcībspējīgas valdības de facto atzīšanu.
Valstis, kas nebija atzinušas Latviju de iure līdz 1940. gadam, kā arī valstis, kas neatkarību ieguva 20. gadsimta vidū un otrajā pusē, atzina Latvijas valsti un nodibināja ar to diplomātiskās attiecības.

Tāpēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atzīšanas, Latvijas valsts atzīšanas, diplomātisko attiecību atjaunošanas un nodibināšanas dokumenti ir vienots veselums, un tie sakārtoti hronoloģiskā secībā.
Islandes Republika bija pirmā ārvalsts, kas 1991. gada 22. augustā apstiprināja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Īslandes ārlietu ministra Jona Baldvina Hannibalsona 1988.-1991. gadā izvirzītais mazo nāciju solidaritātes princips tika sekmīgi īstenots.
1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Uffe Ellemans-Jensens, ietekmīgs Latvijas neatkarības atzīšanas iniciators starptautiskajās organizācijās, oficiāli paziņoja, ka Dānija ir gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar mūsu valsti. (Dānijas 1921. gadā pasludinātā Latvijas atzīšana par neatkarīgu valsti tika vēlreiz apstiprināta 1991. gada 18. martā Kopenhāgenā parakstītajā Kopīgajā protokolā par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku).

Eiropas Kopienas divpadsmit dalībvalstis 1991. gada 27. augustā pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, sveicot ar 1940. gadā zaudētās neatkarības un suverenitātes atjaunošanu. Deklarācijā uzsvērts, ka dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlētos parlamentus un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības par likumīgiem Baltijas tautu pārstāvjiem.

Arī Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta Borisa Jeļcina 1991. gada 24. augusta dekrētam "Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu" bija liela nozīme, jo PSRS, kuras sastāvā tolaik ietilpa Krievija, vilcinājās. Tikai pēc tam, kad ASV 1991. gada 2. septembrī paziņoja par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, PSRS Valsts padome 6. septembrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu.

1991. gada 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. Pirms uzņemšanas ANO Latvijas neatkarību jau bija atzinušas 74 valstis, līdz gada beigām - vēl 18 pasaules valstis. 1991. gadā diplomātiskās attiecības tika atjaunotas ar 22 valstīm, un ar tik pat daudz valstīm - nodibinātas.

Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana turpinājās arī nākamajos gados. Tagad Latvijas Republika ir pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir diplomātiski pārstāvēta 59 ārvalstīs, vēstniecības darbojas 32 valstīs. Latvijai ārvalstīs ir 7 pastāvīgās pārstāvniecības, 3 konsulāti un ģenerālkonsulāts, kā arī plaši sazarots goda konsulātu tīkls.
Pateicoties pirms piecpadsmit gadiem dinamiski uzsāktajam Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas procesam, Latvija varēja sekmīgi atgriezties pasaules valstu saimē un iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.