SANDRA KRASTIŅA

Sandra Krastiņa (dz. 1957) uz latviešu mākslas skatuves uznāca 1980. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem viņa pieteica sevi skaļi un radikāli izmainīja sabiedrībā pastāvošos priekšstatus par latviešu figurālo glezniecību. Kopš tā laika šīs paaudzes mākslinieku popularitāte nav zudusi.

1988. gadā Sandra Krastiņa piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē „Post-Tradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā Maskavā. 1990. gadā kopā ar domubiedru grupu Sandra Krastiņa bija leģendās izstādes–akcijas „Maigās svārstības” dalībniece izstāžu zālē „Latvija” (Rīga). Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālismu, sekmēja jaunu vēsmu ienākšanu latviešu mākslā.
1991. un 1995. gadā Sandras Krastiņas personālizstādes notika Mākslas muzejā Arsenāls, 1999. gadā māksliniece Valsts Mākslas muzejā sarīkoja personālizstādi „Glezna un glezna”.
Gleznotāja piedalījusies grupu izstādēs Frauen Museum Bonnā (1992), Grand Salle de l'Aubette Strasbūrā (1997), Maison du Danemark Parīzē (1998), Brēmenes Pilsētas galerijā (2002), Zvolles Pilsētas muzejā (2002) un citās nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs.

Sandras Krastiņas agrīnie darbi gleznoti ievērojot figurālisma tradīcijas, un tiem raksturīgs izsmalcinātu zemes toņu kolorīts. Mākslinieces glezniecisko tēlu pasaulē allaž vērojama psiholoģiskās analīzes klātbūtne. Viņas sākotnēji gleznotie vienaudžu individuālie un grupas portreti, pētot cilvēka likteni, 20. gs. 90. gadu beigās transformējās “mazā cilvēciņa” motīvā. Mākslinieces personālizstāde 1999. gadā izcēlās ar radošo meklējumu kvintesenci, strādājot jaunā, t.s. “zilā periodā”.
Šobrīd Sandra Krastiņa turpina attīstīt un pilnveidot savu glezniecisko ceļu, pielietojot jaunus, savdabīgas izteiksmes līdzekļus. Mākslinieces darbos īpaša uzmanība pievērsta faktūrām – darbu radīšanā autore nereti izmanto pelnus vai smiltis.

Sandras Krastiņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā (bij. Valsts Mākslas muzejas), Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

http://www.rigasgalerija.com