Ilze Avotiņa (dz. 1952) ieņem nozīmīgu vietu
latviešu mākslā. Viņas glezniecība balstīta postimpresionisma izteiksmes
principos, kur svarīga vieta ir tīru krāsu pielietojumam un to savstarpējām
kombinācijām. Māksliniece pievērsusies visdažādākajiem žanriem spilgtā,
luminiscējošā kolorītā gleznojot dekoratīvi ornamentālas ainavas, klusās dabas,
figurālas kompozīcijas, portretus.
Gleznotājai notikušas personālizstādes Rīgas Galerijā (1994.,
2000), Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (1997., 2002), galerijā Vartai
Viļņā (1997) u.c. Viņa piedalījusies nozīmīgās izstādēs Zvolles pilsētas muzejā
(2002), Valsts mākslas muzejā, izstāžu zālē Arsenāls, Eduarda Nahamkina
galerijā Ņujorkā (1989), izstādē „Posttradicionālisms” Centrālajā mākslinieku
namā Maskavā (1989) u.c.
Ilzes Avotiņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā
Maskavā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.